Kalsnavas pagasta pārvalde


Pārupes iela 2,
Jaunkalsnava, Kalsnavas pagasts, LV 4860,
Latvija

+371 6480 7250,
+371 6480 7253,
kalsnava@madona.lv, kalsnavalv@inbox.lv
 
 

Iedzīvotāji

Iedzīvotāji:

Iedzīvotāji 1929 (2013.g.) t.sk.47,7% vīriešu, 52,3% sieviešu.
Nac. sastāvs: 91,6% latviešu, 4,8% krievu, 1,4% baltkrievu.
1935.g. Kalsnavas pagastā bija 2573 iedz., t.sk. 97% latviešu, 2%krievu.
1941.g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 11, 1949.gadā – 110 Kalsnavas pag.iedīvotājus.
1989.g. Jaunkalsnavā bija 836 iedz., Aiviekstē- 406, Jāņukalnā- 76, Veckalsnavā -51 iedzīvotājs.

Ievērojamākās personības:

Juris AlunānsJuris Alunāns /1832-1864/
Vēstures dokumenti liecina, ka Alunāns pieder pie vecākajām Kalsnavas dzimtām. Alunāna dzimta dzīvojusi Jaunkalsnavas "Meža Gribēnos", kas arī uzskatāmi par Jura Alunāna dzimtas šūpuli. Jura tēvs Andrievs Alunāns, kas jau agrā jaunībā atstājis tēva mājas aprecas ar turīga krodzinieka Sniedzes - Brunovska meitu Edi. Nākamā dzejnieka vecāki jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas bijuši brīvi, jo atpirkušies no muižniekiem. ap 1830.gadu Alunāna tēvs atgriezās dzimtajā pusē un nomāja barona Kālena Jaunkalsnavas muižu, strādādams par pagasta skrīveri.

1832. gada 13. maijā kā savu vecāku sestais bērns dzimis Juris Alunāns. Viņa bērnība tad arī aizritējusi Kalsnavā. Alunāna tēvs gādājis, lai bērni iegūtu labu izglītību.

Juris Alunāns ir latviešu nacionālās dzejas pamatlicējs, ievērojams publicists un valodnieks, dedzīgs cīnītājs par latviešu valodas un literatūras tiesībām, radikālākais jaunlatviešu darbinieks. Viņš ir pirmais latviešu valodas teorētiķis.

Viens no nozīmīgākajiem J.Alunāna nopelniem cīņa par latviešu nācijas kultūras tiesībām bija viņa darbība latviešu literārās valodas izveidē.

Latviešu nacionālās literārās valodas veidošanas darbs tika ievadīts ar J.Alunāna grāmatu "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas" (1856). Ievads, beigās pievienotais apcerējums ("Kāds vārds par latviešu valodu") un paši atdzejojumi rādīja latviešu literārās valodas pamatlicēju galvenos uzdevumus. Tie bija - valodas normēšana, vārdu krājuma tīrīšana un bagātināšana un ortogrāfijas reformēšana. Tā kā J. Alunāns prata vairākas valodas un bija daudz domājis par latviešu valodas problēmām, viņš zināja, kā latviešu vārdu krājums bagātināms un kas no tā skaužams.

Viņš ieviesis, piem., vārdu kokvilna (vācu Baumwolle).
Vārdus var arī aizgūt no citas valodas, pieskaņojot tos aizguvējas valodas likumiem.
Latviešu valodā ieviesies ir J. Alunāna no leišu valodas pārņemtais vārds kareivis,
no angļu valodas - ferma, drenas u.c.,
no krievu valodas - arbūzs,
no vācu valodas tikai viens vārds - vekselis, pārējie vācu termini tiek skauzti, piem., ģeldīgs - derīgs, ķirspēle - draudze, presēts - slogots, štrāpe - sods.
Tāpat viņš rūpējies par to, lai latviešu valodā sāktu lietot nepieciešamus internacionālus vārdus, piem., ideja, demokrātija.
Juris Alunāns ievērojami ir bagātinājis latviešu leksiku (ap 600 vārdu). Viņa doti vārdi (dažkārt ar citu nozīmi) ir, piem., attālināt, apvalks, austuve, ceļot, ceļinieks, ceptuve, daiļot, dalāmība, dziesminieks, drēbnieks, dzimte, eja, ēstuve, galdnieks, izraksts, iestāties, jautrība, jokdaris, kokvilna, krava, kareivis, maiznieks, mazgātava, namdaris, pārdotava, pētnieks, saraksts, siltumnīca, saeima, uzvalks, veikals, vienība.

Augstu jānovērtē arī J.Alunāna neatlaidīgā cīņa par latviešu valodas tiesībām, tautas pašapziņas modināšana. Saviem tautiešiem J. Alunāns saka: "Tāpēc mūsu padoms ir šāds: turiet savu tēvu valodu godā un cieņā, un jums labi klāsies virs zemes. Jo, kas sevi pašu negodā, to arī citi negodās. Turklāt nesmādējiet vis citas svešas valodas, sevišķi vāciešu valodu iemācīties, bet tās iemācijušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. Tad latvietis savu tautas brāli, kas pie gaismas nācis, vairs ar greizām acīm neuzlūkos, bet ar to leposies, ka no viņu starpas arī mācīti, slavējami vīri ceļas; tad mācīti latvieši vairs savus tautas brāļus nesmādēs, bet tos lūkos arī pie gaismas vest, tad gaisma latviešu ātri pieņemsies."

Atdzejojis dzejnieka F.Čelakovska dzejolis „Nevis slinkojot un pūstot”, ko vēlāk komponēja A.Jurjāns.

Jānis SārtsJĀNIS SĀRTS /1905-1980/
(īstajā vārdā Jānis Apsītis)
Dzimis – 1905.gada 15.maijā Kalsnavas pagasta " Dūdumos" 
Miris - 1980.gada 26.maijā Kalsnavā, apbedīts Veckalsnavas
kapos.
Izglītība – pabeidzis ģimnāziju, pašmācība

Dz. Saimnieka ģimenē. Pēc Pļaviņu ģimnāzijas beigšanas dzīvoja un saimniekoja tēva mājās, vienlaikus nodarbodamies ar rakstniecību; 1945-1951 izsūtījumā, pēc atgrišanās kolhoznieks. Bijis mākslinieku b-bas „Zaļā vārna”.

 

 Devums latviešu valodas attīstībā:
1. arhaiskās leksikas izmantošana stilistiski ekspresīvos nolūkos;
2. vēsturiskās senatnes veidošana ar valodas stilistiskajiem līdzekļiem.

Devums latviešu literatūrā:

  • stāsts: „Darbvedis Gusts”
  • stāstu krājums „Dunču ciems”, „Aronas stāsti”
  • sat. komēdijas „Gredzena burvība”, „Viss pa gaisu””Malu mednieki”
  • dabas tēlojumi „Mežmalas paēnā”
  • romāni „Māra”, „Vienoti”, „Krusts debesīs”, „Ziedari”, „Pagars”, „Rūķi”, „Zaļā svētnīca”, „Druvas san”, „Meža miers”, „Kur strauti runā”, „Zilie krasti”, „Daumanti”, „Fabrikas mantiniece”, „Pieviltie”, „Vārti”, „Saulgrieži”, „Aprakti stikli”.
  •  

A. Niedra /1871-1942/rakstnieks,mācītājs; strādājis par mācītāju Kalsnavas draudzē.

 A. Dēbners /1800-1873/
vācu tautības latviešu literāts; dz. Kalsnavas mācītājmuižā.

J. Šmits /1882-?/
Finansu ministrijas Nodokļu departamenta direktors, apb. Ar TZO; dz. „Liepniekos”.

A. Zemītis /1890-1944/
augšņu zinātnieks, mežkopis; dz. „Talejās”.

V. Bišentrops  /1895-1988/
Lāčplēša  kara ordeņa kavalieris; dz.”Ramulēnos”.

H. Zommers  /1895-1976/
aktieris, režisors.

B. Pavasars /1896-?/
Latvijas ģenerālkonsuls Roterdamā, apb. Ar TZO.

K. Lācītis /1901-1970/
LKOK; dzīvojis „Āriņos”.

J. Cīrulis  /1907-2002/
inženieris, mežkopis (vairāki zinātniskie darbi); dz. Veckalsnavā.

P. Liepiņš /1907-1964/
ģeologs, paleontologs (50 zinātniskie darbi) ; dz. „Tutenos”.

L. Brutāns /1924-2013/
dārznieks, kokaudzētājs, apb. Ar TZO; dzīvo „Purviņos”.

I. Ieviņš /1928-1996/
mežzinātnieks, LZA korespondētājloceklis, profesors; dz.”Ausmās”.

Veronika  Bambe

        Veronika Bambe dzimusi 1930. gada 26. septembrī Daugavpilī. 1949. gadā beigusi Preiļu vidusskolu. Tajā pašā gadā iestājusies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē, kuru beigusi 1954. gadā, iegūstot mežsaimniecības inženieres kvalifikāciju. Darba gaitas uzsākusi kā inženiere Ugāles mežsaimniecībā, vēlāk mežziņa vietniece Mazsalacas mežrūpsaimniecības Jumaras mežniecībā un Jēkabpils mežrūpsaimniecības Seces mežniecībā. No 1966. līdz 1986. gadam strādājusi Mežu Pētīšanas stacijas „Kalsnava” Meža selekcijas un sēklkopības centrālajā sektorā, kuru vadījusi no 1978. līdz 1986. gadam. Ieguvusi lauksaimniecības zinātņu kandidāta grādu par disertāciju „Dažādu koku sugu potējumu izaudzēšana polietilēna plēves seguma siltumnīcās” (1975), kas 1992. gadā pielīdzināts mežzinātņu doktora grādam. Veikusi pētījumus par tehnoloģijas un agrotehnikas izstrādi paātrinātai meža koku sugu izaudzēšanai meža atjaunošanas, selekcijas un sēklkopības vajadzībām, kas apkopoti 56 publikācijās. Ieguvusi autorapliecību par apses potēto kociņu izaudzēšanu ar segtu sakņu sistēmu. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi – 28.10.1999., Rīgā.

Vitauts Bartušauskis/1949/

Atzinības krusta virsnieks  (piešķirts IV šķiras Atzinības krusts)
par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbību mežsaimniecībā un Latvijas mežsaimniecības attīstības sekmēšanā, par uzcītīgu un uzticīgu kalpošanu pašvaldības dienestā
ilggadējais mežsaimnieks un Madonas rajona Kalsnavas pagasta padomes priekšsēdētājs.

A. Ozoliņa /1932/
grafiķe; dz. Veckalsnavā.

Valdis Garbovskis /1933- 2002/
elektriķis, ilggadējs Latvenergo darbinieks, apb. Ar TZO; dzīvojis Aiviekstē.

  Antons Kažemaks /1935-2010/
Inženieris mežkopis, inženierzinātņu doktors. Bijis mežzinis Kūrmales mežniecībā, Kuldīgas MRS, Mazsalacas MRS direktora vietnieks, mežu pētīšanas stacijas „Kalsnava” direktors, Kalsnavas novada medību meistars. Publicējis darbus par mežu kopšanas cirtēm. Organizējis kokaugu sēklu ieguves saimniecību.32 zinātnisko publikāciju autors. LPSR  Nopelniem bagātais dabas aizsardzības darbinieks, LR 6.Saeimas deputātu kandidāts. 2000.g.apbalvots ar  ZO Sudraba goda zīmi.Dzīvojis „Mežvīnos”.

V. Mālkalns /1937/
mežistrādes speciālists, apb. Ar TZO; dzīvo „Rucēnos”.

Pēteris Liepiņš- rakstnieks, dzimis 1924.gada 30. aprīlī Kalsnavas pagasta " Stūrēnos" , miris 2013.gada 27.janvārī.

darbi:

  •   " Jānis Sārts un Kalsnava" /2000/
  • autobiogrāfija " Dzimtenē-draugu pulkā"/2004/, par dzīvi Kalsnavas pagastā līdz iesaukšanai Latviešu leģionā
  • autobiogrāfija " Kaujas ugunīs"/2005/,  iepazīstina lasītāju ar karavīra dzīvi Rīgā, Krusta                      baznīcas kazarmās, tad par cīņām, sākot no Veļikajas upes krastiem līdz kara beigām 1945.gada 8.maijam pie Kaulačiem
  • autobiogrāfija  " Krievu lēģerī"/2006/ , stāsta par dzīvi aiz dubultā dzeloņdrāšu žoga. 
  • stāstu apkopojums " Parāds" /2007/ 
  • autobiogrāfija " Zem sirpja un āmura" /2008/, stāstījums par pārdzīvoto pēc atgriešanās no   lēģera                
  • " Rakstnieks Jānis Sārts" /2010/ iepriekšējās grāmatas atkārtots un papildināts izdevums.
  • autobiogrāfija " Dzīves šūpolēs" /2011/

 

Aina Igaune /1928.18.11.-2014.17.04./

Ilggadēja Kalsnavas psk. ķīmijas, bioloģijas skolotāja, no 1958.-1983.gadam skolas direktore.

Aina Igaune juta atbildību par visu kas notiek pagastā vai tā būtu pagasta sakopšana, izglītības, vai kultūras joma. Savu sirds daļu viņa ielieka, veidojot ziedu izstādes kopā ar interešu kluba “Kalsnavas atspulgs” biedriem. Pati būdama šī kluba vadītāja, viņa bija iniciatore vairākām aktivitātēm.

Aina Igaune aktīvi līdzdarbojās pensionāru padomē,piedalījās kultūras pasākumos un ekskursiju norisēs.

Ar savu nostāju, atklātību un sirds gudrību viņa bija  paraugs visiem kalsnaviešiem.