Vēsture
|
~ Kalsnava vēsturiskajos avotos ~ Vēsturiskajos avotos Kalsnavas novada nosaukums sastopams jau 12.gs. Kalsnavas (Calcenoide) vārds minēts 1354. gadā. - 12.gs. teritorijā dzīvojušas latgaļu ciltis - 13.gs. teritorijā valdījusi Rīgas arhibīskapija - 17.-18.gs teritorija Zviedrijas un Krievijas valdījumā - 19.gs. bijušas divas muižas Veckalsnavā un Jaunkalsnavā, ilgāku laiku te saimniekojušas fon Kālenu un fon Brimmeru dzimtas - 20.gs Kalsnava attīstījusies un izveidojusies par nozīmīgu zinātnes, rūpniecības un mežizstrādes centru. Latvijas pirmās neatkarības gados Kalsnavas pagastā radušies vairāki rūpnieciskie uzņēmumi Aroniešu un Talejas ūdensdzirnavas, Aiviekstes ūdens elektrostacija, Kalsnavas spirta kopdedzinātava., Veckalsnavas piensaimnieku biedrība ar piecām krejotavām. 1935. gadā pagastā bijuši 11 tirdzniecības preču veikali. - 1945. gada oktobrī Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā ietilpa Jāņukalna, Veckalsnavas un Jaunkalsnavas ciemi. 1949. gada decembrī minētos ciemus pievieno Pļaviņu rajonam. 1954. gadā apvienojās Jaunkalsnavas un Veckalsnavas pagasti, izveidojās Kalsnavas pagasts. No 1959. gada 11. novembra Kalsnavas un Jāņukalna ciemus pievieno Krustpils rajonam un 1962. gada 17. aprīlī - pievieno Madonas rajonam. 1964. gada jūlijā Jāņukalna ciemu pievieno Kalsnavas ciemam un ciema centrs ir Jaunkalsnavā. - 21.g. turpinās pagasta teritorijas stratēģiskā plānošana, tiek uzlabota infrastruktūra, notiek valsts iestāžu struktūrvienību darba optimizācija, izvēršas Eiropas Savienības Struktūrfondu piesaistīšana, turpinās pagastā izvietoto iestāžu sadarbība un atbalsts reformām Kalsnavas senkapi:
|
